Saslimušas artērijas
Iespējams, ka esi dzirdējis vārdu Ateroskleroze. Ja, nē, neraizējieties, tā ārsti parasti dēvē artēriju slimību.
Iedomājies, ka tavas artērijas ir kā dārza šļūtene.
Ūdens krāns strādā kā sirds, un pumpē šķidrumu šļūtenē (artērijās). Vienīgā atšķirība starp artērijām un dārza šļūteni ir tā, ka šķidrums (asinis) neiztek ārā no sistēmas. Tās paliek sistēmā un piegādā skābekli un barības vielas, kur tas nepieciešams.
Tagad iedomājies, kas notiks, ja šļūtenes galu aiztaisa ciet un spiediens no krāna palielinās. Tā kā šķidrums nevar aiztecēt prom, spiediens sāk celties. Īstermiņā šļūtene cerams ir pietiekami elastīga, lai izturētu palielināto spiedienu, bet, ja tas turpinās ilgāku laiku, šļūtene var sākt plaisāt. It īpaši, ja spiedienam pakļautā šļūtene tiek atstāta saulē, tā ar laiku kļūs cieta un neelastīga.
Līdzīgi darbojas arī tava arteriālā sistēma.
Ja kādu iemeslu dēļ uz brīdi palielinās spiediens uz artēriju sieniņām (piemēram, brīžos, kad tava komanda sporta spēlē gūst vārtus), artērijas spēj izturēt īslaicīgi paaugstināto spiedienu, jo tās ir elastīgas. Savukārt, ja spiediens ir bijis paaugstināts daudzu gadu garumā, piemēram, pastāvīga stresa dēļ, artēriju sieniņās sāk veidoties nelielas plaisas.
Laimīgā kārtā tavā ķermenī ir viela, kas radīta šo plaisu salabošanai. Šo “vielu” sauc par holesterīnu. Mums holesterīns nepieciešams, jo tas labo šūnu sieniņas un bojājumus, kas radušies augsta asinsspiediena ietekmē, kā iepriekšējā piemērā.
Problēma tāda, ja spiediena traucējumi turpinās vai, ja tev ir pārāk daudz holesterīna, nelielajā bojājuma vietā var uzkrāties pārāk daudz holesterīna. Arī citas vielas tad sāk uzkrāties un tā rezultātā artērijas sieniņa var kļūt biezāka un mazāk elastīga. Tā tas var turpināties līdz artērija pavisam nosprostojas. Citreiz gadās tā, ka uz artērijas sieniņas nogulsnējies aplikums kļūst nestabils un atraujas, un tad tas var klejot pa asinsriti un nobloķēt artēriju, piemēram, kaut kur smadzenēs.
